Mežinieku vēsture
Stāstā izmantoti Ķekavas novadpētniecības muzeja savāktie vēsturiskie dati
Vēsturiskie ciemi Latvijas teritorijā pārsvarā izveidojās mežainā apvidū arī Plakanciemā (agrāk Plakaņos) un Olainē. Senākais Plakaņu ciema novada plāns datēts 1692.gadā. Saimnieciski izmantojamo zemju izvietojums Plakaņu ciema novadā bija sarežģīts,tādēļ ciemā bija tik sešas mājas.1717.gadā jau bija izveidojušās 9 apdzīvotas vietas, bet mēra epidēmija, kas izcēlās Lielā Ziemeļu kara laikā, smagi skāra šo apvidu, izveidojās 8 postažas, bet tomēr attīstība turpinājās. Sākās muižas laiki un Mežinieku novads piederēja Lieliecavas muižai, plašāka apdzīvotība sākusies ar ogļdeģiem un darvdeģiem. Muižu laikos liela nozīme Mežinieku ļaužu dzīvē bija ne tikai Plakankrogam, bet arī skolai, kuru 1882. gadā apmeklēja 39 bērni. Agrārās reformas laikā sadalot Iecavas un Gaiļu muižas zemes izveidojās jaunsaimniecības. Mežainais novads Misas ielokā bija purvains, bet ļaudis strādīgi, tādēļ mežu izcirtumu celmainēs tika līsti līdumi un pamazām novadā ienāca lauksaimniecība, bet vēl arvien svarīga nozīme bija meža darbiem. Tajā laikā jau bija Misas mežniecība (1888.), tautā saukta par Melcermuižu, jo mežkunga amatu ieņēma vācietis Melcers, viņš izveidoja īpašu putnu dārzu. Mežmateriālu transportēšanai ilgus gadus noderēja Misas ūdensceļš.
Kā jau visai Latvijai, arī Mežinieku novadam pāri gājuši visi kari. 1915. gada 29. oktobrī, 1. Pasaules kara laikā, pie Plakaņiem notika vēsturiska kauja, kuras laikā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons apturēja vācu karaspēka uzbrukumu Rīgas virzienā.(Plakanciemā 2015. gada 6. novembrī tika atklāts piemiņas akmens, godinot latviešu strēlnieku pirmo uzvaru).
20. gados tika atvērta privātskola Plakanciemā, lai bērniem nebūtu jamēro garie ceļa gabali, līdz novada centram. 30. gados notika Misas upes bagarēšana, kas mainīja ierasto dzīvi, apkārtne tika nosusināta un purvā sākās kūdras rakšana, tika ievesti krievvalodīgie strādnieki.
Tā kā no pagasta centra Iecavā novadu atdalīja Zālītes pagasts, vietējā dzīvē ļoti liela nozīme bija pašorganizēšanās prasmei, sāka veidoties biedrības, viena no pirmajām bija "Bezalkohola biedrība", taču darbībai Kurzemes guberņas vadības atļauja netika saņemta. Mežinieku skolā savus pasākumus rīkoja ''Iecavas Mežinieku lauksaimniecības veicināšanas biedrība", pievēršoties ne tikai izglītošanai lauksaimniecības jautājumos un tehnikas koplietošanas organizēšanā, bet arī amatiermākslai (koris, ansamblis, teātra izrādes, sporta spēles, kopīgas talkas, izveidojās Mežinieku futbola izlase), (šeit vēsture ļoti sasaucas ar mūsdienām, jo cilvēki vēlējās būt aktīvi, būt kopā).
1949. gadā nodibinajās kolhozs ''Boļševiks"un Mežinieku novads tika nosķirts no kādreizējā centra - Iecavas un nonāca jaunizveidotajā Baldones rajonā, pēc desmit gadiem Rīgas rajonā, un drīz tika iekļauts Katlakalna ciemā, jo tika apvienoti divi kolhozi - ''Boļševiks" un Katlakalna ciema Ždanova vardā nosauktais, kas tika pārdēvēts par "Daugavu'' un 1969. gadā iekļauts kolhozā "Ķekava". Šo pārmaiņu laikā vietvārds Plakanciems tika attiecināts arī uz Misas kreisā krasta teritoriju.
Tā kā Mežinieku novads padomju laikos tika sadalīts, daļa pievienota Olaines ciemam, daļa Ķekavas ciemam, teritorija tika pārdēvēta par Plakanciemu un vairs netika lietots vietvārds Mežinieki. Mūsdienās ar Plakanciemu saprot teritoriju abpus Misas tiltam, otra blīvāk apdzīvota vieta nes seno Mellupu vārdu, pārējais (Veisu-Ratnieku-Stēguļu-Pupsulu gals) attiecas uz "Ķekavas pagasts ārpus ciemiem''.
No pašiem pirmsākumiem, līdz mūsdienām šīs apkaimes iedzīvotāji labi jutušies meža tuvumā, strādājuši meža darbus un lepni nesuši Mežinieku vārdu. Ir daudz vēsturisku, ievērojamu cilvēku no Mežiniekiem ar kuriem lepojamies. Lai arī tālu no centra, Mežinieku apkaimes ļaudis vēsturiski ir pratuši pašorganizēties, būt aktīvi, lai veidotu labāku dzīvi, tādēļ arī mūsu biedrība ar lepnumu nesīs tālāk Mežinieku vārdu un būs aktīva labākai apkaimes dzīvei.
